Vai ādai ir nepieciešams micelārais ūdens un toniks?

Arvien biežāk dzirdam jūsu jautājumus: “Kad būs kas attīrošs? Kad būs toniks, lai līnija būtu pilnīga?”

Man gribas ar jums būt pilnīgi godīgai. Esmu nodzīvojusi jau piecdesmit gadus, mazgājot seju tikai ar tīru ūdeni, un agrāk lietojot vienu krēmu rītā un vakarā — tagad savus pašu radītos serumkrēmus. Un zinu droši: manai ādai micelārais ūdens vai toniks nav vajadzīgs. Es vienkārši nevaru sev pamatot to nepieciešamību.

Protams, esmu mēģinājusi — kā jau mēs visas. Bet āda pati mani pārliecināja: tas nav vajadzīgs.

Es zinu, ka kosmētikas industrija mūs gadiem ir mācījusi citādi — ka viss jātīra, jāattauko, jānobalansē. No biznesa viedokļa būtu viegli sekot: ja klients prasa, taisām! Bet no ādas viedokļa — nē.

Šis raksts būs mazliet garāks, jo mēs gribam parunāt godīgi. Par to, kas ir micelārais ūdens un toniks, kā tie darbojas, un kā tos var aizvietot — ja mēs raugāmies uz ādu kā uz dzīvu, elpojošu orgānu, nevis kā uz laboratorijas virsmu. Mēs nerunāsim kā ķīmiķi, kosmētiķi vai ārsti – mums nav tādu pilnvaru. Mēs runāsim no savas pieredzes, izpratnes un vienkārši no sievietes skatapunkta. Būs arī video pamācība.

Micelārais ūdens un toniks — kāpēc mēs sakām, ka šis nav obligāti?

Mūsdienu kosmētikas pasaulē micelārais ūdens un toniks jau skaitās kā ādas kopšanas pamatelementi. Tie sola attīrīt, tonizēt, atjaunot pH un sagatavot ādu serumiem un krēmiem. Taču — vai ādai tie patiešām ir vajadzīgi?

Kas ir micelārais ūdens?

Micelārais ūdens sastāv galvenokārt no ūdens un virsmaktīvām vielām (surfactants) — maziem “micelu” burbulīšiem, kas piesaista taukus un netīrumus.

Tas darbojas kā maigāka forma ziepēm vai attīrošam līdzeklim, kas noņem kosmētiku un putekļus.

Taču šeit ir problēma — micelārais ūdens nav tikai ūdens.

Pat “dabīgākie” varianti satur:

• maigus mazgājošus līdzekļus, kas izjauc ādas lipīdu barjeru;

• konservantus, lai novērstu mikrobu augšanu;

• bieži arī aromātus un alkoholu, kas kairina jutīgu ādu.

Pat ja pēc uzklāšanas šķiet, ka “nekas nepaliek”, uz ādas virsmas paliek micelu atliekas, kas lēnām bojā ādas mikrobiomu. Tas nozīmē — tiek izjaukts dabīgais līdzsvars starp “labajām” un “sliktajām” baktērijām. Un, ja vēl šis micelārais ūdens nav jānoskalo, tad man šķiet, tas ir kā rokas saziepēt un noslaucīt dvielī, tās nenoskalojot.

Āda nav jāattīra līdz sterilitātei — tā ir dzīva, elpojoša ekosistēma, kurai vajag līdzsvaru, ne sterilumu.

Kas ir toniks?

Toniks tradicionāli tika radīts, lai atjaunotu ādas pH pēc ziepju lietošanas, jo senākie mazgāšanas līdzekļi bija ļoti sārmaini.

Taču, ja tu nelieto sārmainas ziepes vai agresīvus tīrītājus, toniks vairs nav vajadzīgs.

Šodien toniki bieži satur:

• alkoholu vai mentolu, kas sniedz īslaicīgu “svaiguma” efektu, bet ilgtermiņā sausina ādu;

• sintētiskas smaržvielas un krāsvielas;

• konservantus un emulgatorus, kas traucē dabīgai ādas elpošanai.

Ādai, kas barota ar dzīvām, aktīvām vielām (piemēram, alvejas sulu, augu ekstraktiem, eļļām), pH regulēšana vairs nav nepieciešama. To paveic pati daba.

Mūsuprāt: Micelārais ūdens satur virsmaktīvās vielas (miceles) — tās piesaista netīrumus un kosmētiku, bet vienlaikus noārda arī dabīgo hidrolipīdu slāni uz ādas virsmas (t. i., to neredzamo “aizsargplēvīti”, ko veido ādas tauki, sviedri un mikroorganismi).

Rezultāts:

• mikrobioms izjaukts;

• pH pārbīdās uz sārmaināku pusi;

• āda zaudē mitrumu un kļūst uzņēmīgāka pret iekaisumiem.

Un tad toniks mēģina “glābt”

Pēc micelārā ūdens lietošanas āda pati jūtas nekomfortabli — velkoša, sausa, dažkārt kairināta. Tāpēc industrija saka: “Tagad lieto toniku, lai atjaunotu pH un līdzsvaru.”

Un tiešām — tonikā parasti ir:

• pH regulatori (piem., pienskābe, citronskābe);

• nomierinošas vielas (piem., pantenols, kumelīte);

• konservanti un alkohols, kas paradoksāli var vēlreiz kairināt.

Rezultāts: āda it kā “nomierinās”, bet tikai uz brīdi, jo tās dabīgā aizsardzības sistēma netiek atjaunota — tā tiek mākslīgi imitēta.

Rezultātā āda kļūst atkarīga

Tā sāk prasīt arvien vairāk produktu, jo pati vairs nespēj regulēt pH un mikrobiomu līdzsvaru. Tieši tāpēc cilvēkiem bieži ir sajūta: “Ja nelietoju toniku, āda velk.”

Patiesībā āda velk tāpēc, ka tai ir iemācīts paļauties uz toniku, nevis pašai sevi līdzsvarot.

Mēs teiktu, ka āda pati spēj sevi līdzsvarot, ja to:

• netraucē ar pārmērīgu attīrīšanu;

• baro ar svaigām, aktīvām vielām, kas ir bioloģiski atpazīstamas;

• neaizslāņo ar sintētiskām plēvēm vai spirtotiem šķīdumiem.

Kāpēc ādai to nevajag

1. Micelārais ūdens noņem ne tikai netīrumus, bet arī ādas dabīgo aizsargslāni.

Tas rada “tīras” ādas ilūziju, bet atstāj to neaizsargātu un slāņaini sausu.

2. Toniks bieži ir lieks starpprodukts, kas tikai rada vēl vienu slāni uz ādas, nevis palīdz tai elpot.

3. Āda nav stikls, ko jānoslauka līdz spīdumam – tā ir dzīvs orgāns, kas elpo un adaptējas.

Ja mēs to pastāvīgi “slaukām” ar šķīdumiem un atkal no jauna klājam virsū citus šķīdumus kārtu kārtām, mēs tai atņemam spēju pašai regulēties.

Dzīvās kosmētikas pieeja:

• attīrīt maigi – ar hidrolātiem, alvejas sulu, dabīgiem želejas tipa līdzekļiem;

• tonizēt ar dzīvu augu enerģiju, nevis sintētiskiem pH korektoriem;

• atbalstīt ādas dabīgo inteliģenci, nevis kontrolēt to ar ķīmiju.

Ko mēs ieteiktu izmēģināt?

Ja lieto dekoratīvo kosmētiku — divpakāpju attīrīšanu, bet maigu:

Attīrīšana ar eļļu

• Kosmētiku (tonālo krēmu, skropstu tušu, saules krēmu u. c.) lieliski noņem augu eļļas vai eļļas maisījumi, kas šķīdina netīrumus un taukus bez virsmaktīvām vielām.

• Var izmantot, piemēram:

o BIO jojobas eļļu/vasku – nekomedogēna, līdzīga ādas sebumam.

o vīnogu kauliņu eļļu – ļoti viegla, ātri noņem kosmētiku.

Kā lietot:

1. Uzklāj eļļu uz sausas ādas, iemasē ar apļveida kustībām.

2. Pievieno nedaudz silta ūdens, emulģē (eļļa kļūst pienaina).

3. Noslauki ar siltu, mitru drāniņu vai kokvilnas lupatiņu.

Eļļa šķīdina eļļu — tāpēc šī metode ir efektīvāka un draudzīgāka ādai nekā micelārais ūdens.

Mitrinošā fāze

Pēc eļļas attīrīšanas nav jālieto toniks. Tā vietā:

• Uzsmidzini svaigu BIO alvejas sulu vai augu hidrolātu (piem., kumelīšu, lavandas, rožu, pelašķa).

• Ja āda ir jutīga – izmanto vieglu mitrinošu gelu uz alvejas vai kolagēna bāzes.

• Tad uzklāj savu serumkrēmu vai eļļu – tā noslēdz mitrumu un baro.

Tādā veidā āda tiek attīrīta, atjaunota, bet ne “izģērbta”.

Ja kosmētiku nelieto vai lieto maz:

Pietiek ar vienu soli – svaigas alvejas gēlu vai augu hidrolātu.

• Tie attīra sviedrus, putekļus un tauku pārpalikumus, neaizskarot mikrobiomu.

• Alveja arī pati ir viegls dabas “tīrītājs” – satur saponīnus, kas maigi šķīdina netīrumus bez ziepēm.

Reizi pa reizei – “dziļā” tīrīšana

Kad jūti, ka ādai vajag vairāk:

• Izmanto augu enzīmu vai mālu maskas – tās dabīgi “izceļ” atmirušās šūnas.

Mēs aicinām atgriezties pie dzīviem augiem – eļļām, alvejas, hidrolātiem.

Āda elpos, līdzsvarosies un pati atdzims. Jo tiešām es ļoti bieži novēroju, ka āda paliek trausla, jutīga un sausa tāpēc, ka tīrām to pārāk daudz. Āda nav mēbele, to nevajag slīpēt, lakot, pulēt, nostiprināt un atkal pulēt.