Kas tad ir jaunais ādas kopšanas trends – svaigā kosmētika?

Mūsu serumnīcu nesen uzrunāja kāds žurnāls no Lietuvas, kas raksta par jauno kosmētikas virzienu — svaigo kosmētiku. Izrādās, ka “Dzīvie” serumkrēmi ir faktiski vienīgie Baltijā (un ļoti reti sastopami arī pasaulē), kas izgatavo svaigu kosmētiku.

Interesanti, ka šajā nišā esam nonākuši ļoti dabiski – vienkārši sekojot savām vērtībām un sajūtai, ka kosmētikai jābūt dzīvai, īstai un pilnvērtīgai.

Šī tēma kļūst arvien aktuālāka, tāpēc nolēmu pastāstīt — kas īsti ir svaigā kosmētika un ar ko tā atšķiras no ierastās, rūpnieciski ražotās.

Kas ir svaigā kosmētika

Trends “fresh cosmetics” pēdējos gados kļūst populārs gan Eiropā, gan arī pie mums, Latvijā.

Šis jēdziens nozīmē kosmētiku, kas tiek gatavota ar minimālu apstrādi, bez konservantiem (vai ar ļoti nelielu to daudzumu) un paredzēta izmantošanai īsā laikā pēc pagatavošanas — gluži kā svaigs ēdiens. Tā ir tīra, īslaicīga un dzīva.

Galvenās iezīmes:

• Dzīvs sastāvs.

Izmanto nerafinētas, aukstā spieduma BIO eļļas, sviestus, hidrolātus un citas dabiskas izejvielas, kuras nav karsētas vai ķīmiski apstrādātas.

• Bez sintētiskām piedevām.

Parasti tajā nav parabēnu, silikonu, mākslīgo smaržvielu vai konservantu.

• Īss derīguma termiņš.

Šādi produkti jāizlieto dažu nedēļu vai mēnešu laikā; tos bieži uzglabā vēsumā – gluži kā pārtiku.

• Nelielas partijas un roku darbs.

Svaigā kosmētika tiek gatavota mazos apjomos, bieži individuāli pēc pasūtījuma.

Kā mēs to darām

Mēs izmantojam BIO alvejas sulu, kuru nekarsējam. Ja tā tiktu sildīta virs 45 °C, zustu bioloģiski aktīvās vielas — polisaharīdi, aminoskābes, fermenti, enzīmi un vitamīni. Tāpēc saglabājam alvejas “dzīvību” pilnā mērā.

Tāpat arī eļļas: karsējot tās virs 65 °C (dažām pietiek ar 40 °C), notiek oksidēšanās un vērtīgo vielu zudums.

Tāpēc izmantojam tikai aukstā spieduma BIO eļļas, kuras netiek apstrādātas un pakļautas rafinēšanai.

Rūpnieciski ražotā kosmētika bieži izmanto rafinētas eļļas – tās ir dzidras, bez smaržas un ļoti stabilas, bet bioloģiski neaktīvas, jo to ražošanas procesā (balināšana, dezodorācija pie 180–250 °C) tiek zaudēti vitamīni, antioksidanti un fermenti.

Tādas eļļas joprojām ir “funkcionālas”, bet tajās vairs nav dzīvas enerģijas. Tajās saglabājas vien galvenā taukskābju struktūra.

Mēs sakām, ka rafinētā eļļā vairs nav tās sākotnējās dzīvības enerģijas — tikai struktūra, bet ne sirds.

Rafinēšana ir tehniski nepieciešams solis, ja tu ražo milzīgos apjomos, jo tiek novērsta smarža un garša (piemēram, vīnogu kauliņu eļļai, kas citādi smaržo ļoti specifiski) un tā pagarina glabāšanās laiku, padara eļļu vizuāli dzidru un viegli emulējamu krēmos. Tāpēc lielajiem ražotājiem tas ir loģisks solis — viņi nespēj ražot ar īsāku termiņu vai lietot eļļu, kas smaržo katru reizi savādāk.

Tātad — rafinētā eļļa satur tikai taukskābju “skeletu” (oleīnskābi, linolskābi u.c.), bet ne to, kas padara eļļu dzīvu un aizsargājošu.

Rezultātā tā joprojām aiztur ādas mitrumu, bet ne baro. Tāpēc mēs izvēlamies aukstā spieduma, nerafinētas eļļas, kurās joprojām ir pilns spektrs dzīvo vielu, kas dod ādai to, ko daba paredzējusi — ne tikai taukus, bet arī dzīvības enerģiju.

Par ekstraktiem

Rūpnieciskajā kosmētikā “augu ekstrakti” parasti nozīmē stabilizētus, karstumā vai šķīdinātājos iegūtus maisījumus, kas nodrošina stabilitāti un atkārtojamību.

Šādu ekstraktu bioloģiskā aktivitāte parasti ir zemāka nekā svaigiem vai auksti iegūtiem ekstraktiem, jo daļa enzīmu un vitamīnu karstumā zūd.

Savukārt svaigajā kosmētikā ekstrakcija tiek veikta maigi — ar ūdeni, eļļu vai ultraskaņu, aukstā procesā (ultraskaņa, macerācija, fermentatīvā vai CO2 ekstrakcija).

Mēs izmantojam ultraskaņas ekstrakciju – modernu “zaļo tehnoloģiju”, kur augstfrekvences skaņas viļņi (20–40 kHz) atver augu šūnu sieniņas, atbrīvojot polisaharīdus, flavonoīdus, antioksidantus un vitamīnus bez karstuma un bez ķīmiskajiem šķīdinātājiem.

Tādējādi tiek saglabāts īstais auga spēks.

Svaigās kosmētikas mīnusi (un skaistums)

• produkti ir pasūtāmi svaigi, tos nevar nopirkt jebkurā veikalā;

• derīguma termiņš ir īss;

• izgatavošana ir individuāla, jo katra partija nedaudz atšķiras — tā ir dzīva, mainīga;

• dažas izejvielas ir sezonālas.

Taču tieši tas padara šos produktus īpašus un īstus. Svaigās kosmētikas izgatavotāju mērķis nav ražot masveidā, bet radīt ar sajūtu un dzīvu enerģiju.

Par kairinājumu un ādas reakcijām

Dažkārt dzirdam, ka svaigā kosmētika var būt “kairinoša”. Taisnība — bet ne tāpēc, ka tā būtu slikta vai bīstama, bet tāpēc, ka tā ir dzīva un aktīva.

Svaigie produkti satur īstas molekulas – ēteriskās eļļas, enzīmus, flavonoīdus, organiskās skābes, fermentus.

Tie reaģē ar ādu, un āda reaģē pretī – tieši tāpat kā organisms uz svaigu ēdienu.

Īslaicīgs siltums, tirpšana vai apsārtums bieži ir aktivizācijas pazīme, nevis alerģija.

To īpaši novēro cilvēki, kuru āda ilgstoši pieradusi pie sterilas, sintētiskas kosmētikas – dzīvais produkts to vienkārši “pamodina”.

Šī reakcija parasti ir pārejoša – āda sāk elpot, mostas mikrocirkulācija, parādās mirdzums un līdzsvars. Tas nozīmē, ka starp ādu un vielu notiek dzīva mijiedarbība. Šis fakts tiešām tiek novērtos ar mūsu serumkrēmiem, ka āda sākotnēji var reaģēt ar kņudināšanu, sārtumu, kas pāriet.

Āda un dzīva barība

Mēs taču neēdam tikai konservus vai ātri pagatavojamus produktus - mēs ēdam salātus, svaigus dārzeņus, pilngraudu produktus, sulas, augļus. Tie dod organismam dzīvības spēku, ne tikai “pildvielu”.

Tieši tāpat ir ar kosmētiku:

tai nav jānoklāj āda, tai jābaro tā. Svaigā kosmētika ir kā ēdiens ādai – gatavota nelielās porcijās, ar īstu uzturvērtību, bez liekā.

Kā āda atpazīst dzīvu kosmētiku

Āda ir dzīvs orgāns, ar savu mikrobiomu un šūnu inteliģenci.

Tā atpazīst vielas, kuras ir “dzīvas” — līdzīgas tām, ko tā pati ražo: lipīdus, fosfolipīdus, antioksidantus, fermentus, fitosterīnus.

Kad šīs vielas nonāk uz ādas:

• tās saplūst ar ādas struktūru,

• neizraisa stresu,

• palīdz šūnām atjaunoties pašām.

Rezultāts ir jūtams uzreiz: āda kļūst siltāka, mirdzoša, līdzsvarota. Ilgtermiņā tā nostiprina mikrobiomu un sāk “strādāt pati”. Tas nav tikai vizuāls efekts — tā ir bioloģiska saderība. Šo varu apstiprināt 100% - to dzirdu no mūsu klientiem, ka āda uzmirdz momentā.

Par ūdeni kosmētikā

Ūdens ir galvenā sastāvdaļa lielākajā daļā kosmētikas — bieži 50–90 % no visa produkta.

Svaigajā kosmētikā ūdens kalpo kā dzīva sastāvdaļa (hidrolāts), nevis tikai pildviela.

Savukārt “Dzīvie” serumkrēmos ūdens vispār netiek pievienots — katrs piliens ir aktīva viela.

Rezumē

Ir pienācis laiks uz ādu skatīties tāpat kā uz savu ķermeni — ne tikai kopt, bet barot.

Kosmētikas industrija dara savu darbu, nodrošinot drošus, stabilus produktus miljoniem cilvēku.

Tomēr “dzīvu produktu” tā radīt nevar — ražošanas un loģistikas sistēmas to neļauj.

Svaiga kosmētika ir niša, kas paredzēta apzinātam lietotājam, kurš vēlas sajust un saprast, ko liek uz savas ādas.

“Dzīvie” serumkrēmi nav ideāli. Bet tie ir īsti.

Un mēs ļoti vēlamies, lai ādas kopšanas pasaule kļūtu izjustāka un caurspīdīgāka — lai trendus nediktētu zīmoli vai influenceri, bet gan mūsu āda un sajūtas.

Turpinājums sekos.