Skaistums dzīvo apziņā, ne krēmos

Manuprāt, mums šobrīd visvairāk nepieciešama ir atskārsme par to, ka gandrīz viss, kas mūs ikdienā ieskauj — ko lietojam, ēdam, uzklājam uz ādas, pat tas, kā domājam — lielā mērā ir mums iestāstīts. Tie ir ieradumi, kas radušies nevis no mūsu pašu ķermeņa un sajūtu gudrības, bet no industrijām, kas no tā dzīvo.

Un tas ir saprotami — katrai industrijai ir jāpelna. Bet tieši tāpēc mums jāiemācās atpazīt, kas ir mūsu pašu patiesība, un kas – iestāstīta nepieciešamība.

Tāpēc es aicinu: sāc ar vienkāršu jautājumu – “Kāpēc es to lietoju?”

Nevis no vainas sajūtas, bet no zinātkāres. Sajūti. Pajautā savam ķermenim.

Tas ir gudrs, jutīgs un dzīvs organisms — nevis mehānisms, kuru jātrenē ar industrijas pātadziņu.

Kosmētika, uztura bagātinātāji, pārtikas industrija, farmācija, dzērieni un alkohols – visi cenšas mums pateikt, kas mums “vajadzīgs”.

Taču ķermenis pats zina, ko viņam vajag, ja tikai mēs iemācāmies viņā klausīties.

Var ņemt talkā dažādus sastāvu analizētājus, kas izanalizē sastāvu un pasaka, kas produktā ir iekšā.

Es varētu minēt ļoti daudz piemēru un iztirzāt kosmētikas industrijas produktus, parādot, ka mums tos nevajag, taču – mūsu informācijas laikmetā to var darīt katrs pats priekš sevis.

Ieejot kosmētikas biznesā, es ļoti daudz pētīju, kā rodas dažādi trendi, kā rodas izejvielu trendi, kā vispār industrija formē mūsu vajadzības.

Ar šo es vēlos pateikt, ka mums ir jāpārliek fokuss no ārienes uz iekšieni. Nemeklēsim jaunību krēmos. Meklēsim to savā iekšienē un apziņā. Nemeklēsim atbildes citos, sajutīsim tās savās sajūtās un komunikācijā ar savu ķermeni. Es vēlos, lai mēs domātu plašāk, lai noņemtu uzstādītos rāmjus un neticētu visam, ko mums stāsta.

Un kurš krēms tad ir pret grumbiņām? Nekurš! Tāds neeksistē. Tad jau kosmētikas industrijas īpašnieki būtu gludi kā lelles savos 50, 60 un 70 gados, jo viņiem ir pieejamas visas dārgākās, labākās izejvielas pasaulē, krēmi pa 600 un 1000 EUR visas dzīves garumā! (izejvielas no krēma cenas sastāda vien 10–15 %, luksusa segmentā pat 1-3%).

Arī man tādas ir pieejamas. Es varu likt visu, ko vien vēlos savos serumkrēmos, turklāt maksimālās koncentrācijās. Bet es to nedaru, jo apzinos, ka tas neko nemaina. Vajag labas, īstas un dzīvas lietas, bet ne daudz.

Vibrācija, enerģija, apziņa – tā ir nākotne. Neviens krēms no ārpuses mūsu ādu un šūnas nespēj ietekmēt tā, kā mēs pašas. Kā mēs par sevi domājam, ko liekam sevī, kā dzīvojam.

Šis ir aicinājums sajust. Būt kontaktā ar sevi, uzticēties ķermenim un saprast: āda tikai atspoguļo to, kas notiek iekšienē.

Tāpēc Dzīvajiem nebūs ne micelārie, ne toniki, ne celulozes maskas, ne SPF un vēl daudz kas cits nebūs. Būs dzīvs, godīgs un jēgpilns produkts, kas respektē ādu un atbalsta to.

Un es, savukārt, tikmēr eksperimentēšu – ko var panākt ar uzturu, elpu, kustību un apziņu.